Laikam jau būtu grūti nepamanīt, ka galveno lomu mūsu dzīves tehnoloģiskajā lugā joprojām spēlē viedtālrunis. Jā, vecums liek sevi manīt – spēka gados tam pietika iznākt uz skatuves un nodemonstrēt patiešām strādājošu pirkstu nospiedumu sensoru, lai visa maksātspējīgā pasaule sajūsmā noelstos un plaši atvērtu makus…

Paskrējuši gadi, un, lai arī kas par to nebūtu sakāms ražotāju mārketinga iluzionistiem, tehnoloģijām nobriestot un pietuvojoties to iespēju robežām, viedtālruņi kļūst arvien līdzīgāki viens otram.

Bet – viedtālruņu uzvaras gājiena ēnā savu lomu tehnoloģiju lugā rāmi spēlē planšetdatori. Ja sākotnēji tos dažādi apsmēja īsto datoru ražotāji, tad tagad pīrādziņus no viņu groza čiepj arvien lielāka ekrāna izmēra viedtālruņi. Un, tomēr – vai tiešām viedtālrunis spēj būt vienīgais visu mūsu i-vajadzību labākais risinājums, un, vai tiešām ikvienam ir nepieciešams īsts dators? Padomāsim.

Būt vai nebūt – kāds tad īsti bija jautājums?

Reiz, pāris gadus atpakaļ (27.01.2010.), piesakot pirmo iPad, Apple dibinātājs un vadītājs Stīvs Džobss uzdeva retorisku jautājumu par to, vai un kāds ir iemesls starp viedtālruni un datoru būt vēl vienai ierīču kategorijai – planšetei. Un, pats atbildot uz nule uzdoto jautājumu, teica, ka šādas ierīces eksistencei ir jēga tikai gadījumā, ja eksistē lietas, kuras uz tās ir ērtāk vai labāk paveikt, nekā viedtālrunī vai datorā, pie reizes nosaucot astoņas: interneta pārlūkošana, e-pasts, fotogrāfiju aplūkošana, video skatīšanās, mūzikas klausīšanās, spēles un e-grāmatu lasīšana.

Pat, ja skatāmies ļoti piekasīgi, un atsijājam, teiksim, mūziku (laikam jau de-facto ierīce ikdienas mūzikai tomēr ir viedtālrunis), e-pastu (ja ar to domājam izvērstu korporatīvo saraksti, tad planšete šai ziņā ir labāka par telefonu, bet no datora tomēr atpaliek) un hardcore gaming (tā tomēr cita pasaule), tad grūti neatzīt, ka Džobss piecus no astoņiem šāvieniem ir trāpījis ābolītī, un arī trīs atlikušie nebūt nav pavisam pienā.

Protams, ikdienas skrējienā joprojām ir vieta gan telefonam, gan datoram, taču, saki, ko gribi – interneta pieredze planšetē ir krietni labāka, nekā telefonā, un to lietot krēslā, gultā vai dīvānā ir daudz ērtāk, nekā klēpjdatoru. Un, kas arī svarīgi, ierīces akumulatora rezerves ir lielākas, nekā viedtelefonam vai datoram. Tā tomēr ir patīkama sajūta – turēt internetu rokā. Un, neslēpsim, starp mums ir gana daudz ļaužu, kam telefona ekrāns, lai arī cik izpleties tas pēdējā laikā nebūtu, tomēr šķiet par mazu, burtiņi – par sīku, u.tjp. Un – nedzīvojam jau pasakā – atcerēsimies, ka tie lielekrāna telefonu flagmaņi maksā vairākkārt dārgāk, nekā pat labas kvalitātes planšete.

Foto? -Kāda gan runa – gluži, kā turēt rokā izdrukātas visas savas mīļākās bildes, uzreiz ar tām dalīties sociālajos tīklos un citos veidos.

Video? -Bet protams – gan paša ar dronu vai nelidojošu kameru filmētais un turpat plācenī samontētais, gan plašā Shortcut, Youtube un Netflix pasaule – pirkstu galos, skaties, ko gribi!

Tam visam klāt droši pieliekam spēles, e-grāmatas un e-žurnālu abonementus, mūziku un gūzmu citu aplikāciju, klāt piesviežot arī sadzīves vajadzību ērtu apmierināšanu, piemēram, rēķinu apmaksu interneta bankā, Skype zvanus, u.tml.

Vai tiešām der visam? -Nē, nebūsim naivi…

Protams, planšete nav universāla ierīce visu vajadzību apmierināšanai – grozi, kā gribi, telefons, vai vieds, vai pogains, tomēr vajadzīgs, un nevajadzētu arī pārlieku paļauties un planšetes spējām pildīt īstā datora funkcijas – ja, piemēram, esam ekseļa čempions vai cita profesionālā digitālā lauka arājs, par spīti planšetes spējai šo-to šai jomā darīt vai jauki kalpot kā papildu instrumentam attēla apstrādē, būšu atklāts – bez īsta datora būs, kā minimums, pagrūti.

Tai pašā laikā, varam paskatīties arī no citas puses – tiem, kuri, kreklus plēšot, zvēr, ka ar viedtālruni var izdarīt visu vai pietiek ar datoru vien, arī nav taisnība.

Planšete, planšete, kas tu tāda esi? Un – kuru ņemt?

Mēģinot apkopot iepriekš teikto vienā rindkopā, planšetdators būs lielisks sabiedrotais, neatkarīgi no vecuma grupas – lieti noderēs ij skolniekam, ij pieaugušam, un, pateicoties vienkāršajai un intuitīvi saprotamajai lietošanai, jo īpaši – vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vienam noderēs grāmatām, izglītojošām un izklaides spēlēm, citam – kā lielisks palīgs foto plenēra vai ceļojuma plānošanai, vēl citam, kā televizors, kurš it tev vienam pašam un arvien pa rokai. Un, visiem bez izņēmuma – kā ērts pārvietošanās līdzeklis internetā un soctīklos.

Izvēloties savu planšeti, iesakām vienmēr paturēt prātā plānoto pielietojumu – ja vēlamies izmantot to arī kā navigācijas ierīci vai piekļuvi internetam tur, kur nav pieejams WiFi, prātīgākais ir izvēlēties planšeti ar SIM kartes ievietošanas iespēju – mobilais modems un GPS mūsdienās parasti ir viena un tā pati mikroshēma, kuru pēc tam ielikt vairs nebūs iespējams.

Otrs apsvērums ir pieejamās aplikācijas. Protams, ir miljoniem aplikāciju kā Google Play Store, tā Apple AppStore, taču jāņem vērā, ka Android pasaules veikalā tādu aplikāciju, kuru lietotāja saskarne ir optimizēta planšetei, ir visai nedaudz – vairumā gadījumu nāksies lietot to pašu viedtālruņa aplikāciju, tikai izstieptu lielākā ekrānā. Šai ziņā dzīve ar iPad ir komfortablāka.

Trešais apsvērums ir ekrāna malu proporcija – jā, piemēram, Samsung Galaxy Tab A ekrāna formāts ir ērts video skatīšanai, taču ar to arī ieguvumu saraksts ir galā – kolīdz šo pašu ekrānu izmantojam interneta pārlūkošanai vai foto aplūkošanai, tā Apple iPad vai Galaxy Tab S3 4:3 malu attiecība izrādās krietni ērtāka, jo īpaši, ja nonākam līdz dokumentu rakstīšanai bez ārējas klaviatūras – tad ekrāna klaviatūra aizņem vēl daļu ekrāna, un kino formāta gadījumā redzam tikai pāris teksta rindiņas, vai arī pagriežam plāceni vertikāli un esam spiesti samierināties ar krietni mazāku un neērtāku tastatūru – rakstīšanas ātrums krietni samazinās.

Savā ziņā būtu racionāli izvēlēties plāceni ar tādu pašu operētājsistēmu, kāda ir jūsu telefonā, taču tas nebūt nav obligāti – kontaktu u.c. informācijas sinhronizēšana bez kādām problēmām notiek arī starp dažādu operētājsistēmu ierīcēm.