Apkopojot 2023. gada Tet gaisa kvalitātes mērījumu stacijas datus Ķīpsalā, var secināt, ka šajā apkaimē augstāks gaisa piesārņojums veidojas ziemas mēnešos un plūst no dienvidiem / dienvidrietumiem, kas varētu liecināt par transporta plūsmas un mājokļu kurināmo ietekmi. Savukārt pavasarī un vasaras pirmajos mēnešos gaisa piesārņojums paaugstinās tieši naktīs un plūst no ziemeļiem, ļaujot domāt, ka tā avots var būt saistīts ar aktivitātēm ostas teritorijā. Vidējais trokšņu līmenis Ķīpsalā visa gada garumā ir bijis augstāks nekā noteiktais līmenis dzīvojamās teritorijās.

Gaisa kvalitātes mērījumi tiek veikti Zunda krastmalā Ķīpsalā, kā arī 2023. gada rudenī šāda stacija izvietota pie Rīgas 49. vidusskolas, Valdemāra ielā. Tet indikatīvās gaisa kvalitātes mērījumu stacijas (turpmāk – Tet stacijas) ir lielisks papildinājums nacionālā monitoringa stacijām, turklāt katram iedzīvotājam ļauj sekot līdzi savas apkaimes vides un gaisa kvalitātei. Arī citās Eiropas pilsētās, tai skaitā, Londonā, Barselonā, Kijivā, izmanto šāda veida jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas gaisa kvalitātes mērījumiem.

“Tet pirmais uzdevums, izvietojot indikatīvās apkaimes līmeņa sensoru stacijas, bija noskaidrot, vai tās spēj piegādāt pietiekami kvalitatīvus datus, lai pilsēta varētu tos izmantot lēmumu pieņemšanai par aktivitātēm gaisa kvalitātes uzlabošanai. Veicot datu salīdzinājumu ar zinātniskās stacijas mērījumiem un attiecīgi kalibrējot un apmācot indikatīvo staciju, tās iegūtie dati ir pietiekami kvalitatīvi, lai tos izmantotu pašvaldības lēmumu pieņemšanai. Tāpat, izmantojot iegūtos datus, tika izveidots gada gaisa kvalitātes un galveno piesārņotāju profils Ķīpsalas apkaimei, ko pārbaudīsim un precizēsim arī nākamajos gados,” norāda Guna Soloveja, Tet Jaunu biznesu attīstības vadītāja.

Ķīpsalā augstākais gaisa piesārņojums – ziemas mēnešos

Analizējot pirmajā Tet stacijas darba gadā iegūtos datus par Ķīpsalu, var secināt, ka kopumā vissliktākā gaisa kvalitāte Ķīpsalā bijusi pērnā gada ziemas mēnešos – janvārī, februārī, decembrī. Lai gan sākotnēji tika pieņemts, ka Ķīpsalā lielākais gaisa piesārņojums varētu nākt no ziemeļiem, proti – ostas teritorijas, dati rāda, ka lielākais piesārņojums (PM10, PM2.5) tomēr plūdis no dienvidiem, dienvidrietumiem. Piesārņojuma virziens ļauj spriest, ka ziemas mēnešos galvenie piesārņotāji varētu būt saistīti ar transporta plūsmu no Vanšu tilta, individuālajiem kurināmajiem Āgenskalnā un tuvumā esošajiem celtniecības objektiem. Gada vissliktākā gaisa kvalitāte, sasniedzot ekstrēmi sliktu gaisa kvalitātes indeksu, bijusi pagājušā gada 20. janvārī.

Siltajos mēnešos gaisa piesārņojums paaugstinās naktīs

Savukārt gada pirmajos siltajos mēnešos – aprīlī, maijā, jūnijā – iezīmējas tendence gaisa piesārņojuma rādītājam paaugstināties naktīs, turklāt – tas plūdis no ziemeļu puses, paaugstinoties slāpekļa dioksīda (NO2) un ozona (O3) līmenim. Iespējams, ka šīs tendences saistītas ar aktivitātēm ostas teritorijā. Vasaras mēnešos, kad pilsētas dzīve ir mierīgāka, iespējams, samazinoties transporta plūsmai, jūlijā un augustā gaisa kvalitāte bijusi samērā laba. Savukārt līdz ar septembri augstākais gaisa piesārņojums atkal plūdis no dienvidiem, iespējams, aktīvākas transporta plūsmas dēļ.

Par gaisa kvalitātes mērījumu stacijām

Latvijā šobrīd darbojas zinātniskās nacionālā gaisa mērījumu stacijas, ko uztur LVĢMC un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kas piegādā kvalitatīvus datus, tomēr to pārklājums ir pārāk mazs, aptverot tikai dažas pašvaldības, līdz ar to nav zināma reālā gaisa kvalitātes situācija ne pašvaldību, ne apkaimju līmenī. Tādēļ Tet jau gadu testē indikatīvās apkaimes līmeņa sensoru stacijas, lai palīdzētu Rīgai un Latvijai iegūt nepieciešamo gaisa kvalitātes datu pārklājumu.

Tet stacijas nolasa datus, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kas iekļauj tādus mērījumus kā gaisā suspendētās cietās daļiņas ar diametru 10 µm (PM10), smalkās daļiņas (PM2.5), slāpekļa dioksīda (NO2), ozona (O3) un sēra dioksīda (SO2) koncentrācijas. Katra viela liecina par konkrētu piesārņotāju klātbūtni, piemēram, autotransporta izplūdes gāzēm, rūpnīcu un celtniecības radīto gaisa piesārņojumu, ceļa kaisīšanas materiāliem, kā arī individuālajiem kurināmajiem, siltumapgādes un ostu pārkraušanas izraisīto gaisa piesārņojumu. Tet stacijas dati, korelācijā ar vides datiem – troksni, gaisa mitrumu, spiedienu, temperatūru un UV radiācijas mērījumiem, kā arī vēja stiprumu un virzienu, ļauj tos skatīt šķērsgriezumā, piemēram, saprotot vēja virzienu brīžos, kad ir bijuši augstāki piesārņojama rādītāji, iespējams precīzāk noteikt arī piesārņojuma avotu.